28. oktobrī plkst. 18:30 Mūkusalas Mākslas salona izstādes “SPAM” ietvaros notiks diskursīvs pasākums "Ieviņa Āfrikā". Tā izejas punkts ir citu rasu un kultūru pārstāvju vienkāršotais, stereotipiskais atveidojums vairākos izstādītajos darbos. Līdzīgi kā Margaritas Stārastes grāmatas ilustrācijas, tos mūsdienās vairs nevar skatīt kā viennozīmīgu bērnišķa naivuma izpausmi. Lekcijā "Sapņu zeme, sapņu fabrika: Ķīnas tēli un maigā vara globalizācijas vēsturē (1900 - 2015)" profesors Franks Kraushārs pievērsīsies valstij, kura jau vairāk nekā gadsimtu nodarbinājusi Latvijas iedzīvotāju prātus.

Izstādē „SPAM” redzami lielākoties komerciāli plakāti no 1920. un 30. gadiem Latvijā. Tas bija ne tikai pirmās neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas posms, bet vienlaicīgi laikmets, kurā gandrīz visur Eiropā un Rietumu civilizācijas skartajā pasaulē komerciālās un masu kultūras vidēs parādījās jauna estētika, kas, vispārīgi runājot, veicināja svešā iekļaušanos anonīmajā ikdienas dzīves apritē. Līdzīgi kā 18. gs. Eiropas aristokrātijā izplatītā chinoiserie (aizraušanās ar komerciāliem produktiem, kas imitēja Ķīnas impērijas luksa kultūru) arī modernie laiki lika uztvert Ķīnu kā eksotismu – iespaidīgu, bet tomēr svešu kultūras parādību, kas tiek pakļauta rietumu subjektivitātei. Tomēr tā attīstījās arvien dinamiskāk, lecienveidīgāk un tā vairs nebija neatraujama no savas izcelsmes rietumu kultūrā.

No „Austrumāzijas slimā vīra”, smaidīšanas zemes un seno gudrību patiesās augsnes līdz sociālo inženieru laboratorijai, pasaules ekonomikas spēkstacijai un modernā autoritārisma paraugvalstij Ķīnas tēli kopš tradicionālās impērijas sabrukuma (1911) ir vairojušies iespaidīgā daudzveidībā. Īpaši skatoties uz notikušo pēdējo 25 gadu laikā, var secināt, ka vispopulārākie stereotipi vairs viens otru neaizvieto, bet drīzāk turpina darboties vienlaicīgi, katrs savā nišā. Un šīs daudzšķautņainais Ķīnas tēls, kurā mijas „senākās civilizācijas” tradīciju mīti un globālas ambīcijas, vairs nav rietumos tapušais eksotisms vai akadēmiskais „orientālisms”, bet drīzāk tikpat plašs kā arī daudzbalsīgs ĶTR un globālo mediju diskurs. To, acīmredzot, labi saprata ĶKP priekšsēdētājs un valsts prezidents Sji, sludinot par savas valdības devīzi saukli „Ķīnas sapni”, kurā atskan gan atvērtības, gan nenoteiktības elementi, kas, atšķirībā no priekšgājēju daudz programmātiskākām norādēm, ļauj labāk iefiltrēt oficiālo ideoloģiju gan ĶTR sabiedrības, gan starptautiskajā komunikācijas apritē.

Lekcija būs mēģinājums ieskicēt un diskutēt ietekmīgākos Ķīnas tēlus (vizuālos, literāros un muzikālos) procesā no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta „tradīcjas” lomai, kas ir būtiski mainījusies un tagad vairāk nekā jebkad šķiet neatdalāma no laikmetīgās Ķīnas izpratnes.

Franks Kraushārs, dz. 1967 Dīsburgā (Vācija), dzīvo Latvijā un strādā Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļā kopš 2005. gada. Regulāras viesprofesūras dažādās Eiropas universitātēs, pētniecības stipendijas Taivānā. 2010. LU nodibināja Baltijas Austrumāzijas pētniecības centru, AsiaRes, bet 2015. gada septembrī atklāja publisko AsiaRes lasītavu Gaismas pilī. Kopš 2014. gada Franks Kraushārs ir LU profesors, specializējas Ķīnas klasiskajā literatūrā un tās interpretācijās mūsdienās.

Ieeja pasākumā bez maksas

Publicitātes attēls: Alfrēds Švedrēvics. "Visas tautas dzer "Atlanta" tēju". 1930. gadi. Papīrs, litogrāfija. 61,5 x 40 cm. Mūkusalas Mākslas salona kolekcija