Sirreālisma patversmē

08.02.2013. - 23.03.2013.
Lielā zāle
Sirreālisma patversmē
Sirreālisma patversmē
Sirreālisma patversmē
1 / 3

8.02. – 23.03.2013. / Mūkusalas Mākslas salona Lielā zāle

    Latvijas padomju perioda mākslas (1940 – 1941, 1944 – 1990) vaibstos neizdzēšamas pēdas atstāja varas diktētā sociālistiskā reālisma formulējums. Tā sākotnējā definīcija – “Sociālistiskais reālisms (..) prasa no mākslinieka patiesu, vēsturiski konkrētu realitātes atainošanu tās revolucionārā attīstībā. Pie tam patiesīgumam un realitātes mākslinieciskā atainojuma vēsturiskajai konkrētībai jāatbilst darbaļaužu idejiskās pārveides un audzināšanas uzdevumam sociālisma garā. (..) Mākslai jābūt nacionālai pēc formas un sociālistiskai pēc satura, tas ir, sižetam jābūt traktētam nacionālās tradīcijās uz sociālistisko ideju bāzes” – modificējās un kļuva atvērtāka līdz ar zināmajām varas liberalizācijas tendencēm, kuras aktualizējās pēc Staļina nāves 1953. gadā. Tādējādi mākslā pakāpeniski ieplūda jaunas vēsmas, iegūstot tādus apzīmējumus kā, piemēram, “skarbais stils”, “asociatīvā tēlainība”, “fantastiskais reālisms” utt. Darba tematikai un formveidei vairs nebija jābūt tik burtiskai un nepārprotamai, autori varēja atļauties lietot zināmu stilizācijas pakāpi formālajā izteiksmē, kā arī pretendēt uz savu tēlu sistēmu izveidi, iekļaujot tajā arīrdzen racionāli neizskaidrojamus simbolus un Ēzopa valodas elementus.

    Raugoties uz intuitīvās tēlainības plašo izplatību padomju perioda mākslā, jādomā, ka, iespējams, viens no vadošajiem virzieniem, kā ietekmē atradās Latvijas grafiķi un gleznotāji, bija sirreālisms. Ne tikai tāpēc, ka virzienu oficiālā līmenī aktualizēja 1970. gadā Maskavā izdotā Irinas Kuļikovas (Ирина Куликова) grāmata “Sirreālisms mākslā”, un pieejamajā poļu mākslas žurnālā “Projekt” bija atrodamas minētās stilistikas iedvesmotu darbu reprodukcijas. Arī tādēļ, ka padomju iekārtai sirreālisms nebija svešs. Pirmkārt, tā izcelsme meklējama kreisi domājošo mākslinieku vidū, no kuriem daļa bija arī marksisma filozofijas piekritēji, bet 20. gadsimta 60. gados Padomju Savienība iespēju robežās reabilitēja arī pašmāju 20. gadu „sarkano” avangardistu sniegumu. Otrkārt, padomju sirreālisms sevī iekļāva vienu no oficiālā virziena pamatiezīmēm – realitāti jeb priekšmetisku atpazīstamību, kas padomju bloka valstu sirreālistiem ļāva, aizslēpjoties aiz šķietamās konkrētības, nodoties citādas mākslas meklējumiem.

    Mūkusalas Mākslas salona (MMS) kolekcijas izstādē nebūs skatāmi klasiskā “sirreālisma” virziena izpratnē radīti darbi, bet gan tā ietekmes apliecinājums Padomju Latvijas glezniecībā un grafikā. Izstādē tiks parādīti krājumā pārstāvētie autori, kuri savā daiļradē izmanto automātisko kompozīciju skicēšanu (Biruta Delle), nejaušības metodi (Alberts Goltjakovs), apziņas plūdumu un no zemapziņas atnākušas iztēles ainas (Māris Ārgalis, Vladimirs Glušenkovs, Maija Tabaka). Padomju mākslā sirreālisms rada atsaucību tieši tādēļ, ka pretēji iepriekš valdījušām racionāli izdomātām kompozīcijām piedāvāja sekot iekšējai intuīcijai un nonākt pie pašam autoram vēl neizzinātas formas atradumiem, kā tas vērojams, piemēram, Ilmāra Blumberga un Jura Dimitera darbos. Ja ne visas, tad vairākas no sirreālisma virziena pazīmēm – “pretēju, savstarpēji izslēdzošu fizikālo īpašību piešķiršana attēlotajiem objektiem”, “pretdabisku lietu, priekšmetu savienojumi negaidītos apstākļos”, “fantastisko un reālistisko sižeta līniju līdzāspastāvēšana”, “dažādu priekšmetu savstarpēja pārklāšanās, radot jaunus koptēlus”, “pretstatu apvienošana”, “biomorfu formu izmantojums” – ir atrodamas minēto autoru gleznās un grafikās. Neraugoties uz to, neviens no izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem sevi par sirreālistu nesauc, bet visbiežāk vēlas uzsvērt savu atrasto tēlu sistēmas unikalitāti, taču to radīšanas procesā, neapšaubāmi, izmantoti sirreālistu atrastie un noformulētie paņēmieni.

    Izstāde tapusi sadarbībā ar Tukuma muzeju un Laikmetīgās mākslas centru.

Mākslas zinātniece Sniedze Kāle



Publicitātes attēls: Māris Ārgalis. Bez nosaukuma. 1973. Papīrs, finieris, zīmulis, eļļa. 70 x 80 cm. Foto: Jānis Pipars 

  • Inta Ruka. Zem tām pašām debesīm
    Inta Ruka. Zem tām pašām debesīm

    Inta Ruka

    Inta Ruka. Zem tām pašām debesīm

    29.08.2019. - 02.11.2019.
    Lielā zāle

    No 29. augusta līdz 26. oktobrim Mūkusalas Mākslas salonā skatāma Intas Rukas personālizstāde “Zem tām pašām debesīm”.

  • Liriskais skarbums. 20. gs. 60. gadu modernā dzīves telpa
    Liriskais skarbums. 20. gs. 60. gadu modernā dzīves telpa

    Grupas izstāde

    Liriskais skarbums. 20. gs. 60. gadu modernā dzīves telpa

    13.06.2019. - 17.08.2019.
    Lielā zāle

    Zuzānu kolekcijas izstāde "Liriskais skarbums" veltīta novatoriskajiem 20. gs. 60. gadu Latvijas jauno mākslinieku stilistiskajiem meklējumiem.

  • PAN4KĀ
    PAN4KĀ

    Grupas izstāde

    PAN4KĀ

    13.06.2019. - 17.08.2019.
    Mazā zāle

    No 2019. gada 13. jūnija līdz 17. augustam Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē skatāma Zuzānu kolekcijas izstāde PAN4KĀ.

  • Pāri
    Pāri

    Grupas izstāde

    Pāri

    25.04.2019. - 01.06.2019.
    Lielā zāle

    “Pāri” apspēlē vairākas nosaukumā ietvertās nozīmes. Tajā eksponēti 10 mākslinieku pāri, kuru darbi veido konceptuālas, saturiskas vai formālas paralēles.

  • Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika
    Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika

    Ivars Poikāns

    Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika

    25.04.2019. - 01.06.2019.
    Mazā zāle

    Izstādē eksponēti Zuzānu kolekcijas darbi, kuros Ivars Poikāns ilustrē 20 gadus senus notikumus un konkrētus politiskos personāžus.

  • Kad tiekamies?
    Kad tiekamies?

    Ronalds Rusmanis

    Kad tiekamies?

    31.01.2019. - 14.04.2019.
    Mazā zāle

    No 31. janvāra līdz 14. aprīlim Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē būs skatāma Ronalda Rusmaņa jaunāko darbu izstāde “Kad tiekamies?”.

  • Nebaidies
    Nebaidies

    ... ...

    Nebaidies

    31.01.2019. - 14.04.2019.
    Lielā zāle

    No 2019. gada 31. janvāra līdz 14. aprīlim Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē skatāma Zuzānu kolekcijas izstāde par ērmīgo “Nebaidies”.

  • Outlet
    Outlet

    Ivars Grāvlejs

    Outlet

    22.11.2018. - 19.01.2019.
    Mazā zāle

    No 2018. gada 22. novembra Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē skatāma Ivara Grāvleja personālizstāde “Outlet”.

  • NACIONĀLAIS PAVILJONS
    NACIONĀLAIS PAVILJONS

    ... ...

    NACIONĀLAIS PAVILJONS

    22.11.2018. - 19.01.2019.
    Lielā zāle

    Zuzānu kolekcijas izstāde, kas valkā sezonālus Latvijas alternatīvos faktus.